Ar endometriozes slimību, simptomiem, diagnostiku un ārstēšanu saistītu svešvārdu un medicīnisku terminu definīcijas un skaidrojumi:

Abdomināls - saistīts ar vēderu, vēdera dobumu.

Ablācija (lāzera ablācija) - endometriozes audu virspusēja iznīcināšana, izmantojot lāzera staru.

Adenomioze - endometrija šūnu atrašanās dzemdes muskulī.

Agonisti - ķīmiskas vielas, kas sasaistās ar šūnas receptoriem, izraisot šīs šūnas reakciju; agonisti bieži imitē dabā sastopamas vielas darbību.

Amenoreja - dabīgs vai mākslīgi izraisīts menstruāciju iztrūkums.

 Anovulācija - dabīgs vai mākslīgi izraisīts ovulācijas iztrūkums.

Antagonisti - ķīmiskas vielas, kas iedarbojas pretēji citām vai konkurē par iedarbību uz tiem pašiem šūnas receptoriem, ar kuriem saistās citas vielas (piemēram, estrogēna antagonists bloķē estrogēnu).

Aromatāzes inhibitori (aromatase inhibitors) - molekulas, kas aiztur estrogēnu ražojoša enzīma - aromatāzes - veidošanos; parasti pielietoti, lai mazinātu endometriozes simptomus. 

Autoimunitāte (“autoimūnas saslimšanas”) - ķermeņa imunitātes vēršanās pašam pret savu organismu, dažādu faktoru ietekmē zaudējot spēju atpazīt un atšķirt organisma audus no iebrucējiem.

Bilaterāls - abpusējs, divpusējs.

Biopsija - audu daļiņas izoperēšana mikroskopiskai izmeklēšanai.

Cistoskopija - urīnpūšļa iekšējās virsmas aplūkošana ar īpašu endoskopu – cistoskopu.

Corpus luteum (dzeltenais ķermenis) - struktūra, kas izveidojas plīsušā folikula vietā pēc ovulācijas, darbojoties kā iekšējās sekrēcijas dziedzeris (izdala hormonu progesteronu, arī estrogēnus).

Cul-de-sac - skat. Duglasa telpa/dobums.

D&C (dilatation and curettage) - procedūra, kuras laikā dzemdes kakls tiek mehāniski atvērts, lai izņemtu materiālu no dzemdes dobuma, var tikt veikta gan kā attīroša procedūra, piemēram, dzemdes asiņošanas apturēšanai vai apstājušās grūtniecības gadījumā, gan diagnostikai.

Dioksīns - toksiska ķīmiska viela (savienojums), kas sastopama pesticīdos, papīra un plastmasas ražošanā un dedzināšanā, kā arī tādos pārtikas produktos kā gaļa, piena produkti un zivis; ir tikusi saistīta ar iespējamām endometriozes cēloņu teorijām.

Dismenoreja - menstruāciju traucējumi, kas visbiežāk izpaužas kā sāpīgas menstruācijas.

Dispareūnija - sāpes dzimumakta laikā.

Duglasa telpa/dobums - peritoniālā dobuma pagarinājums - telpa starp dzemdi un taisno zarnu, apzīmē arī kā cul-de-sac.

Dzemde - sieviešu reproduktīvās sistēmas orgāns, kurā tiek uzņemta apaugļota olšūna, kas vēlāk attīstās par embriju, atrodas mazajā iegurnī starp urīnpūsli un taisno zarnu.

Dzemdes kakls (cervix) - dzemdes apakšējā daļa, kas no dzemdes pāriet makstī.

Ekscīzija - burtiski-izgriešana, endometriozes gadījumā parasti ķirurģiska procedūra - pilnīga, laparoskopiski veikta, endometriozes perēkļu izlobīšana; tiek uzskatīta par zelta standartu endometriozes ārstēšanā (atkarībā no simptomiem un izplatības).

Elektrokoagulācija - endometriozes perēkļu virspusēja piededzināšana, izmantojot elektroenerģiju; bieži neefektīva, jo neatbrīvojas no perēkļiem pilnībā.

Embriologs - embrioloģijas (augļa attīstības) speciālists.

Endokrinologs - organisma iekšējās sekrēcijas dziedzeru darbības un to traucējumu speciālists; ārstē slimības, kas attīstās nepareizas hormonu darbības dēļ.

Endometrijs - dzemdes iekšējais slānis, kas aug un noārdās cikliski (menstruāciju rezultātā).

Endometrioma - olnīcu cista; t.sk. “šokolādes cista” - cista, kas savu nosaukumu iegūst, pateicoties savai krāsai - saturot tumši brūnas, jau sarecējušas asinis.

Endometrioze - saslimšana, kuras laikā dzemdes iekšējam slānim (endometrijam) līdzīgi audi attīstās tiem neatbilstošā vietā, tādējādi radot hronisku iekaisumu.

Estrogēns/estradiols - estrogēni ir dzimumhormoni, kurus sievietes organismā ražo olnīcas, un kuru daudzums atkarīgs no menstruālā cikla fāzes, estradiols - fizioloģiski aktīvākais no estrogēniem; endometriozes gadījumā svarīgs šī hormona balanss organismā, jo no tā daudzuma atkarīga endometriozes perēkļu attīstība un simptomu izplatība.

Fibroīdi - labdabīgi veidojumi dzemdes dobumā, pazīstami arī kā miomas.

Folikulārā fāze - menstruālā cikla fāze, kuras laikā FSH ieteikmē olnīcā attīstās folikuls (neapaugļota olšūna); seko menstruācijām.

Folikuls - nenobriedusi, vēl neapaugļota olšūna.

FSH (follicle stimulating hormone) - folikulu stimulējošais hormons/folikultropais hormons; ietekmē folikulu augšanu un nobriešanu, aug menstruālā cikla folikulārajā fāzē, maksimumu sasniedzot ovulācijas laikā, var tikt injicēts, lai mākslīgi stimulētu olšūnu folikulu nobriešanu gadījumā, ja endometrioze un/vai PCOS negatīvi ietekmējusi sievietes auglību.

Gastrointestināls - saistīts ar vēderu un zarnām.

GnRH (gonadotropin releasing hormone) - gonadoliberīns; hormons, kas kontrolē gonadotropīnu FSH un LH izdalīšanos no hipofīzes.

GnRH agonisti/analogi - ķīmiskas vielas, kas izsauc mākslīgu, atgriezenisku, medicīniski radītu menopauzi sievietes ķermenī, pārtraucot olnīcu darbību. GnRH agonisti pārstimulē GnRH darbību hipozīfē, tādējādi apstādinot FSH un LH radīto olnīcu stimulāciju, īslaicīgi (zāļu lietošanas laikā) pārtraucot ovulāciju un menstruācijas.

Gonadotropīni - hormoni, kas kontrolē olnīcu darbību - FSG un LH.

hCG (cilvēka horiongonadotropīns) - hormons, kas parādās asinīs grūtniecības laikā; var tikt injicēts, lai izsauktu ovulāciju neauglības ārstēšanas procesā.

Hiperplāzija (dzemdes hiperplāzija) - hormonu līdzsvara traucējumu dēļ radies stāvoklis, kura laikā dzemdes iekšējais slānis (endometrijs) estrogēnu ietekmē izaudzis pārāk biezs.

Hipertireoze - vairogdziedzera pastiprināta aktivitāte.

Hipotalāms - starpsmadzeņu apakšējā daļa, ietekmē emocijas un vada autonomas funkcijas (vielmaiņu, asinsspiedienu, slāpes, miegu u. c.).

Hipotireoze - vairogdziedzera pazemināta aktivitāte.

Hirsūtisms - apmatojuma augšana neparastās vietās sievietēm hormonālu traucējumu dēļ.

Histerektomija - pilnīga vai daļēja dzemdes izgriešana.

Histeroskopija - dzemdes apskate no iekšpuses ar optisku instrumentu, ko ievada caur dzemdes kaklu.

Histoloģijas analīze - audu parauga šūnu laboratoriska izpēte zem mikroskopa, nosakot iespējamās pataloģijas audos; pilnībā uzticama endometriozes diagnostikas veids.

Hormons - bioloģiski aktīva viela, ko asinīs vai audu šķidrumā (limfā) izdala iekšējās sekrēcijas dziedzeri.

Hronisks - tāds, kas turpinās ilgstoši vai atkārtojas periodiski.

IBS (kairinātas zarnas sindroms) - funkcionāli zarnu darbības traucējumi, kas izraisa vēdera sāpes vai diskomforta sajūtu un/vai mainīgu vēdera izeju; bieži vien tiek uzstādīta kā nepareiza diagnoze, kad pacientes sūdzības patiesībā liecina par endometriozi (taču var eksistēt paralēli endometriozei).

ICSI (Intracytopasmic sperm injection)- viens no ārpusķermeņa apaugļošanas veidiem (viena spermatozoīda injekcija olšūnas citoplazmā), ko pielieto vīriešu smagas formas neauglības gadījumā un citos gadījumos.

Implantācija - apaugļotas olšūnas ieligzdošanās dzemdes gļotādā.

Intrauterīns - tāds, kas atrodas vai ir ievietots dzemdē.

IUI (intrauterīna inseminācija) - neauglības ārstēšanas metode, kuras laikā tiek veikta vīrieša apstrādātas spermas ievadīšana sievietes dzemdes dobumā ovulācijas laikā.

IVF (in vitro fertilizācija) - ārpusdzemdes apaugļošana, procedūra, kuras laikā olšūna tiek apaugļota ar spermu laboratorijas apstākļos, un, pēc audzēšanas speciālā inkubatorā, tiek ievietota dzemdes dobumā.

Laparoskopija - minimāli invazīva ķirurģiska procedūra, kuras laikā ķermeņa iekšējie orgāni tiek diagnostiski apskatīti, izmantojot laparoskopu un - nepieciešamības gadījumā - ārstēti.

Laparoskops - optisks aparāts, ar kuru veic vēdera dobuma un tā orgānu diagnostisku apskati caur vēdera sienu.

Laparotomija - ķirurģiska operācija – vēdera dobuma atvēršana, pārgriežot tā priekšējo sienu.

LH (luteinizētājhormons) - sievietes dzimumhormons, kurš sekmē ovulācijas (olšūnas plīšanas) norisi un dzeltenā ķermeņa (corpus luteum) un - tā rezultātā - arī progesterona veidošanos.

Luteālā fāze - menstruālā cikla fāze, kuras laikā LH ietekmē olnīcās esošais dzeltenais ķermenis ražo hormonu progesteronu, tā sagatavojot dzemdi apaugļotās olšūnas implantācijai un augļa tālākai attīstībai.

Luteālās fāzes defekts - stāvoklis, kura laikā dzemdes iekšējais slānis neattīstās nepieciešamajā biezumā nepietiekamas progestorona ražošanas dēļ vai dzemdes iekšējam slānim nespējot adekvāti reaģēt uz progesteronu - var negatīvi ietekmēt implantācijas procesu vai izraisīt abortu agrīnā grūtniecības fāzē.

Magnētiskā rezonanse - endometriozes diagnostikā nereti pielietota vizuālās diagnostikas metode, kuras laikā iespējams iegūt precīzus un augstas kvalitātes audu un iekšējo orgānu attēlus, tādējādi palīdzot uzstādīt precīzāku diagnozi ātrākā laika posmā. Mēz izmantot saīsinājumu MR vai MRI.

Menopauze - process, kura laikā olnīcas pārtrauc savu funkciju, izbeidzot arī menstruācijas; var notikt dabiski, sievietes organismam sasniedzot konkrētu vecumu, vai izraistīts mākslīgi, piemēram, medikamentozā ceļā.

Menorāģija - smagas menstruācijas ar izteiktu asiņošanu.

Menstruācijas - cikliska asiņošana, dzemdes iekšējam slānim atdaloties un tiekot izvadītam no organisma; ar menstruācijām sākas jauns menstruālais cikls.

Metrorāģija - periodiska, neregulāra asiņošana, kas nav saistīta ar menstruācijām; var norisināties dažādos menstruālā cikla laikos.

Mioma - skat. fibroīdi.

Oligomenoreja - neregulāras menstruācijas ar dažādiem intervāliem.

Olnīcas - sieviešu reproduktīvās sistēmas dzimumdziedzeris, kurā norisinās olšūnu un dzimumhormonu veidošanās.

Olnīcu hiperstimulācijas sindroms - neauglības ārstēšanas metožu iespējama blakusparādība, kas var notikt gadījumā, ja olnīcas ir saražojušas pārāk daudz folikulu un hCG injekciju rezultātā folikuli atbrīvo nobriedušās olšūnas; var tikt novērsts, ārstniecības procesā izmantojot ultrasonogrāfiju, folikulu attīstīšanās monitorēšanai.

Olšūna - sieviešķā dzimumšūna, kurai apaugļojoties veidojas jauns organisms.

Olvadi - sieviešu reproduktīvās sistēmas orgāns, kas palīdz olšūnas apaugļošanas procesā (tajā notiek olšūnas apaugļošana), kā arī apaugļotās olšūnas nogādāšanā uz dzemdi.

Ovulācija - nobriedušas olšūnas atdalīšanās no olnīcas.

Progesterons - hormons, ko menstruālā cikla otrajā pusē ražo olnīcās esošais dzeltenais ķermenis; tā ietekmē sabiezinās dzemdes gļotāda, tādējādi sagatavojot dzemdi apaugļotās olšūnas implantācijai.

Progestogēni/progestīni - sintētiski (mākslīgi izveidoti) hormoni, kas rada līdzīgu efektu kā progesterons; visbiežāk izmantoti kontracepcijas līdzekļos, kā arī endometriozes simptomu īslaicīgai mazināšanai.

Reproduktologs - auglības un neauglības ārstēšanas speciālists.

Retrocervikāls - tāds, kura lokācija saistīta ar atrašanos aiz dzemdes kakla (piemēram, retrocervikālā endometrioze).

Retrogrādās menstruācijas - viena no pirmajām endometriozes cēloņu teorijām, saistīta ar pieņēmumu, ka endometriozes perēkļu atrašanās ārpus dzemdes var tikt attiecināta uz to, ka daļa menstruālo asiņu nonākušas vēdera dobumā, nevis izvadītas no organisma menstruāciju laikā; mūsdienās to izkonkurē citas iespējamās teorijas.

Rezekcija (resection) - ķirurģiska kāda orgāna daļas atdalīšana/izņemšana.

Saaugumi (adhesions) - rētaudi, kas veidojas no asiņojošiem endometriozes perēkļiem vai operācijas traumām; saaugumi var sasaistīt kopā iekšējos orgānus un to virsmas.

Salpingektomija - olvada izņemšana.

Salpingo-ooforektomija - olnīcu un olvadu izņemšana.

Sigmoidoskopija - S veida zarnas apskate ar endoskopu.

Šokolādes cista - skat. endometrioma.

Ultrasonogrāfija - vizuālās diagnostikas metode, ar kuras palīdzību iespējams veikt neinvazīvu orgānu diagnostiku, raidot audos ultraskaņas impulsus un uztverot atstaroto ultraskaņas atbalsi. Mēdz izmantot saīsinājumu USG.

Vēderplēve (peritoneum) - apvalks, kas klāj vēdera dobuma sienas un iekšējos orgānus.